Lornas Šoras skaņdarbs “To The Hellfire” ir spēcīgs un spraigs skaņdarbs, kas iedziļinās mirstības, pēcnāves un savas nāves pieņemšanas tēmās. Dziesmu teksti liecina par ceļojumu nezināmajā, padošanos neizbēgamajam galam, kas sagaida visas dzīvās būtnes. Pats dziesmas nosaukums “To The Hellfire” nozīmē nolaišanos tumsā vai konfrontāciju ar cilvēka dziļākajām bailēm un elles jēdzienu.
Atkārtotie tēli par krišanu, nakti un “mūžīgi melnajiem” rada priekšstatu par atlaišanu un to, ka tiek patērēts kaut kas daudz lielāks un spēcīgāks par sevi. Atsauces uz “Azraēlu”, nāves eņģeli dažās reliģiskajās tradīcijās un “nāves klēpi” vēl vairāk pastiprina tēmu par pāreju no dzīvo valstības uz mirušo. Dziesmas intensīvo un spocīgo atmosfēru pastiprina grupai raksturīgais deathcore skanējums, ko raksturo smagi sabrukumi, ķidīgs vokāls un sarežģīta muzicēšana.
Visā dziesmā lietotā metaforiskā valoda, piemēram, “bīsums un bēgums” un “laika smiltis”, liecina par dabisku dzīves un nāves ciklu. Dziesmu teksti aicina klausītājus stāties pretī savai mirstībai un padomāt par atbrīvošanu, kas nāk, pieņemot savu likteni. Dziesmas viscerālais un emocionālais izpildījums kalpo, lai izraisītu katarses sajūtu, it kā nāves atzīšana pati par sevi ir atbrīvojoša pieredze. Lornas Šoras dziesma “To The Hellfire” ir ne tikai dziesma, bet arī eksistenciāls pētījums ekstrēmā metāla fonā.