Lūka Hemingsa dziesma “Garden Life” iedziļinās sarežģītās atkarības, zaudējuma un pašsajūtas emocijās, kas ietītas metaforiskā ainavā. Dziesmas vārdi atklājas ar izteiktu kontrastu starp runātāju un subjektu, pielīdzinot spilvenam tumšā telpā, liekot domāt par attiecībām, kur viens sniedz komfortu, bet otrs - aptverošu drūmumu. Tas nosaka toni stāstījumam, kas pēta dziļos emocionālos nospiedumus, ko atstājušas intīmas attiecības.
Atkārtota dārza un raudoša vītola tēli simbolizē izaugsmi un skumjas, kas savstarpēji saistītas. Raudošais vītols, kas bieži tiek saistīts ar sērām, attēlo dziesmas tēmu, savukārt runātājs salīdzina sevi ar alkoholu, norādot uz toksisku, taču vilinošu ietekmi, kas caurstrāvo subjekta dzīvi. Šī metafora attiecas uz alkohola ietekmi, kas var gan nomierināt, gan izpostīt, atspoguļojot abu attiecību divējādo raksturu. Jautājums 'Kas nāk pēc manis?' atkārtojas visā dziesmā, pasvītro vajājošo nenoteiktību par nākotni un viņu savstarpējās dzīves sekām.
Dziesma skar arī plašākas eksistenciālas dusmas un jēgas meklējumu tēmas, kas redzamas tādās rindās kā “Izslēdziet vakara ziņas” un “Vilciens aiziet/negaidīs tevi”. Šie dziesmu teksti liecina par vēlmi aizbēgt no pasaules nepārvaramās realitātes un dzēlīgi atzīt dzīves nerimstošo gājienu uz priekšu. Hemingss izmanto personīgo stāstījumu, lai pārdomātu plašākus cilvēku apstākļus, padarot “Dārza dzīvi” par pārdomām par mūsu tuvāko attiecību ietekmi un neizbēgamajām pārmaiņām, kas tajās notiek.