Laikam esmu pārdzīvojis apmēram miljonu meiteņu
Man tie patiktu, tad atstātu vienus
Man bija vienalga, cik daudz viņi raudāja, nē, kungs
Viņu asaras mani atstāja aukstas kā akmens
Bet tad es muļļājos un iemīlējos
Es blēņojos un iemīlējos, jā
Es blēņojos un iemīlējos
Es blēņojos un iemīlējos
Kādreiz es redzēju meiteni, kas man patika
Es izņemtu savu grāmatu un pierakstītu viņas vārdu
Ak, bet, kad zāle kļuva nedaudz zaļāka otrā pusē
Es vienkārši izplēstu to lapu
Es blēņojos un iemīlējos
Es blēņojos un iemīlējos, kopš satiku tevi, mazulīt
Es blēņojos un iemīlējos
Es blēņojos un iemīlējos
Brīvs, pats par sevi ir tāds, kāds es biju agrāk
Ak, bet kopš es tevi satiku, mazulīt, mīlestība mani ir savaldījusi
Tas mani tagad ir savaldījis
Es nevaru tevi palaist vaļā, mazulīt
Es blēņojos un iemīlējos
Es muļļājos un iemīlējos, ak, jā
Es blēņoju, muļļājos, muļļājos, muļļājos,
Muļļājās, muļļājās, iemīlējās
Muļļājās, muļļājās, muļļājās, muļļājās,
Muļļājās, muļļājās, iemīlējās