Džastina Timberleika dziesma 'Flame' ir smeldzīgs pārdomas par mūžīgās mīlestības solījumiem un to iziršanas sāpēm. Dziesmas vārdi ir žēlošanās par mīlestību, kas kādreiz tika solīta līdz nāvei, bet kopš tā laika ir izgaisusi. Timberleiks izmanto liesmas metaforu, lai attēlotu attiecību kaislību un dzīvības spēku, kas tagad kļūst oglēs un pelnos. Atkārtojas frāze 'Atceries, kad tu teici, ka mīlēsi mani līdz es nomiršu?' kalpo kā spocīgs atgādinājums par lauztajām saistībām, uzsverot kontrastu starp pagātnes solījumiem un pašreizējo zaudētās mīlestības realitāti.
Dziesma iedziļinās apjukumā un sirdssāpēs, kas rodas līdz ar nozīmīgu attiecību beigām. Timberleiks apšauba, kas nogāja greizi, paužot nodevības sajūtu un neticību, ka cilvēks, kuru viņš mīlēja, varētu aizmirst viņu kopīgo saikni. Dziesmu teksti liecina par ceļojumu, mēģinot noturēt attiecības, cenšoties noturēties līdz galam (“līdz pasaules galam”), lai atklātu, ka pūles bija veltīgas. Attēli, kas vērojami, kā ogles izgaist un liesma izsīkst, simbolizē sāpīgu pieņemšanu, ka mīlestība, kas viņiem bija, vairs nav dzīva.
'Liesma' skar arī nožēlas tēmu, Timberleiks atzīstot, ka ir 'par vēlu' un ka rezultāts daļēji ir viņa atbildība ('tas ir manā ziņā'). Dziesma iemūžina universālu pieredzi, pārdomājot to, kas varēja būt, risinot lauzta solījuma sekas, un cīņu, lai pārietu no mīlestības, kas kādreiz bija viss. Neapstrādātas emocijas, ko pārraida dziesmu teksti un Timberleika vokāls, padara “Flame” par salīdzināmu un aizkustinošu balādi par mīlestības un zaudējuma sarežģītību.