Spāņu folkmetāla grupas Mägo de Oz dziesma “Fiesta Pagana”, kas pazīstama ar ķeltu ietekmēm un teatrāliem priekšnesumiem, ir dinamisks aicinājums uz sacelšanos un sevis stiprināšanu. Dziesmas vārdi mudina klausītājus iestāties pret apspiešanu un reliģisko un ekonomisko autoritātes īstenoto kontroli. Pats nosaukums, kas tulkojumā nozīmē “Pagānu ballīte”, liecina par svinībām, kas ir pretrunā tradicionālajām reliģiskajām normām, ietverot piezemētāku un kopīgāku garu.
Dziesmā kritizēts veids, kā reliģiskās institūcijas vēsturiski ir kontrolējušas cilvēku dzīvi, pieprasot desmito tiesu un grēksūdzi, un pretstatīts idejai par kopīgiem svētkiem, kas vienādi novērtē ikviena ieguldījumu. Tas runā par parasto cilvēku cīņu pret garīdzniecības pārpilnību un samaitātību, mudinot cilvēkus celties, pacelt dūres un pievienoties kolektīvam, priecīgam spītam. Attēli par “pagānu ballīti” ap ugunskuru, kurā visi kopā dzer, simbolizē vienotību un sociālo hierarhiju sabrukšanu.
Atkārtotais koris “Ponte en pie, alza el puño y ven” (“Pacelies, pacel dūri un nāc”) kalpo kā mītošs sauciens, mudinot uz solidaritāti starp tiem, kuri ir bijuši marginalizēti vai apspiesti. Dziesmas enerģiskais un himniskais raksturs padara to par spēcīgu pretestības apliecinājumu un brīvības un vienlīdzības svētkiem. Tas ir atgādinājums, ka sacelšanās gars var būt svētku, dzīvību apstiprinošs spēks, kas satuvina cilvēkus, saskaroties ar grūtībām.