Keruba dziesma 'Doses & Mimosas' ir hedonisma un spīta himna. Dziesmu teksti pauž vēstījumu par ļaušanos narkotikām un alkoholam kā līdzekli, lai tiktu galā ar citu radīto spiedienu un negatīvismu. Sākuma rindiņas nosaka toni reibumā un pašpārbaudē piesātinātam stāstījumam, liekot domāt, ka runātājs ir nospiests līdz tādam līmenim, ka viņš vēlas palikt viens, jo emocionāli ietekmē citu viedokļus.
Dziesmai virzoties uz priekšu, kļūst skaidrs, ka mākslinieks cīnās ar sabiedrības cerībām un spriedumiem. Atkārtota pieminēšana par 'kuces kapļiem' un 'punk-ass fucks' atspoguļo dziļu naidīgumu pret tiem, kas ir nodarījuši pāri runātājam. Koris, kas slavina 'devas un mimozas, šampanieti un kokaīnu', kalpo kā dumpinieku koris, uzsverot vielu lietošanu kā īslaicīgu bēgšanu no realitātes un veidu, kā sastindzis sociālās atsvešinātības sāpes.
Nejaušs pieminējums par brokastu izlaišanu un nezināšanu izceļ apzinātu izvēli par prioritāti piešķirt baudu un bēgšanu pār tradicionālajām dzīvesveida izvēlēm. Dziesmas optimistiskais temps un aizraujošais āķis maskē tumšākās tēmas par vielu atkarību un sociālo izolāciju, padarot to par sarežģītu skaņdarbu, kas sasaucas ar klausītājiem, kuri var justies nesaprasti vai atstumti. 'Doses & Mimosas' nav tikai ballīšu skaņdarbs; tā ir neapstrādāta izpausme vēlmei atbrīvoties no sabiedrības ierobežojumiem un tiekšanās pēc sevis apmierināšanas, saskaroties ar grūtībām.