Džesijas Mērfas dziesma “Cowboys and Angels” iedziļinās vētrainajās un kaislīgās attiecībās starp diviem kontrastējošiem tēliem, kas pielīdzināti kovbojiem un eņģeļiem. Dziesmu teksti zīmē mīlas dēka, kas ir tikpat mežonīga un neparedzama, kā arī neizbēgama. Kovbojs simbolizē dumpīgu, nepieradinātu garu ar sliktu reputāciju un tieksmi uz briesmām, savukārt eņģelis simbolizē tīrību un labestību. Šo divu figūru pretstatījums liecina par attiecībām, kas ir piepildītas ar intensitāti un konfliktiem, tomēr neatvairāmi savienotas.
Dziesmas koris uzsver domu, ka dažas lietas dzīvē nevar kontrolēt vai mainīt, līdzīgi kā kovboja un eņģeļa raksturs attiecībās. Mātes brīdinājums, ka tas nekad nedarbosies, tiek uztverts ar spītu, jo stāstītājs izvēlas aptvert ugunīgo saikni, neskatoties uz to, ka tas var radīt haosu. Tas liecina par cilvēka vēlmi tiekties pēc tā, kas ir aizliegts vai neieteikts, bieži vien pievilcību tajās lietās, par kurām mēs esam brīdināti.
Mērfa dziesmu tekstos ir iekļautas arī kultūras atsauces, kas stāstam piešķir dziļumu. Teksasas, Kubas saišu un Prometazīna pieminēšana, kā arī zelta rotaslietu tēli un dienvidu dzīvesveids veidoja dziesmu īpašā kultūras vidē. Norāde uz zināt, kad tās turēt vai nolocīt, pamāj Kenijam Rodžersam