Brīdis, kas, šķiet, maina pat sevi un pasauli
Vienmēr ir man blakus
Ar vilšanos, ko nevar noslēpt
Es saskaros ar sevi, stāvot nekustīgi
Kamēr vilcinoties, uztraucoties, nožēlojot
Ir pareizi izlemt
Vienu vārdu, ko tu man iedevi, apjukums pazūd
Manā tukšajā istabā iespīdēja gaisma
Plašās debesis, uz kurām skatījos augšup, kļūst skaidri zilas
Nolēmu atvērt aizvērto logu
Brīdis, kas, šķiet, maina pat sevi un pasauli
Vienmēr ir man blakus
Nepiepildītajā ikdienā
Meklē atbildi, kurai tur vajadzētu būt
Vienatnē rīta saulē, pagriežoties pret maigu balsi
Žilbinošajā saules gaismā tu pēkšņi pasmaidi
Šķiet, ka aizvērtais logs atveras
Esamība, kas, šķiet, maina pat mani pašu un pasauli
Ir tieši manā priekšā
Plašās debesis, uz kurām skatījos augšup, kļūst skaidri zilas
Nolēmu atvērt aizvērto logu
Brīdis, kas, šķiet, maina pat sevi un pasauli
Es to jūtu tagad, tieši šeit
Izstiepiet abas rokas pret gaismu
Debesu krāsa, kas pūš cauri manai sirdij, smaržīgais vējš