Ķelne

Jūs lūdzat man nenēsāt odekolonu,
viņa zinās, ka tu esi bijis ar mani viena.
Un jūs nevarat ņemt mūsu noslēpumu mājās
tāpēc jūs lūdzat man nenēsāt odekolonu.
Jūs varat noslaucīt kosmētiku,
lūpu krāsa vai nedaudz spīduma;
bet aromāts paliek
un tāpēc jūs lūdzat, lai es nevalktu odekolonu.
Tu atstāj manu gultu un dodies pie viņas, atstājot mani vienu un sāpinot.
Es tevi mīlu neatkarīgi no tā, vai tas ir pareizi vai nepareizi
un tu prasi man nenēsāt odekolonu.
Es nevēlos kādu nodarīt pāri,
ne tu, ne viņa, ne kāds.
Bet man pašai ir sirdssāpes, kāpēc,
Es pat nevaru valkāt odekolonu. Ak,
bet es nekad to nedomāju,
manā sirdī nebija krāpties.
Mīlestībai ir sava daba
tāpēc labprāt atteicos no Ķelnes.
Ak, un katru reizi, kad tu nāk pie manis,
Es saprotu, ka esmu pārāk dziļi.
Es zinu, ka tu mīli mūs abus
un es turpinu tevi turēt, lūdzu, lai es nevalkā odekolonu;
tu saki, ka nenēsā odekolonu.
Ak, ko es darīšu, jo esmu tik ļoti tevī iemīlējusies.
Es zinu, ka tu mīli mūs abus, bet kur es piederu?
Jūs prasāt, lai es nevalkāju odekolonu?
Jūs lūdzat man nenēsāt odekolonu,
viņa zinās, ka tu esi bijis ar mani viena.
Un jūs nevarat ņemt mūsu noslēpumu mājās
tāpēc jūs lūdzat man nenēsāt odekolonu.
Ak, kā es varu aiziet no lielākās mīlestības, ko esmu pazinis?
Jūs lūdzat man nenēsāt odekolonu.
Ak, jūs lūdzat, lai es nevalkāju odekolonu.
Jūs lūdzat man nenēsāt odekolonu.
Viņa zinās, ka tu biji ar mani viena
un es esmu smarža, kuru jūs nevarat paņemt līdzi mājās.
Bet vai es kādreiz varēšu valkāt odekolonu?