Tikkle Me dziesma “Blow My Brains Out” ir smeldzīgs pārdomas par apzināšanās nastu un vēlmi pēc pārmaiņām pasaulē, kas bieži vien ir vienaldzīga. Dziesmu teksti pauž vēlmi dalīties savā skatījumā ar citiem, aizdot viņiem savas acis, ausis un balsi, cerot, ka viņi varētu saprast un iejusties dziedātāja skatījumā uz pasauli. Atkārtota vēlme “pieņemt jaunu formu” vai “veidu” liecina par dziļu neapmierinātību ar status quo un ilgām pēc transformācijas gan personiskajā, gan sabiedrībā.
Koris pretstata “veiksminiekus”, kas dzīvo svētlaimīgā neziņā, kurus neietekmē apkārt esošā apātija un netaisnība, ar “neveiksminiekiem”, kuri ļoti labi apzinās šīs problēmas un jūtas spiesti tos risināt. Šī dihotomija izceļ emocionālo nodevu, kas nāk ar apziņu un cīņu par kaut ko mainīt. Šķiet, ka mākslinieks cīnās ar domu, ka apziņa ir gan lāsts, gan dāvana, jo tā nes sāpes, bet arī virza tiekšanos pēc pārmaiņām un mūzikas radīšanu.
Dziesma skar arī patiesības subjektivitāti un realitātes sarežģītību. Atzīšana, ka dažreiz “patiesība ir tikai mans viedoklis”, atklāj izpratni, ka personīgā pieredze veido mūsu uztveri un tas, ko cilvēks uzskata par īstu un patiesu, var nebūt vispārpieņemts. Šī introspektīvā nots piešķir dziesmai dziļumu, jo tā atzīst individuālās perspektīvas ierobežojumus, vienlaikus aizstāvot to, cik svarīgi ir dalīties savā patiesībā un cīnīties par labāku pasauli.