Lolas Blankas dziesma “Angry Too” ir spēcīga himna, kas iedziļinās apspiestu dusmu tēmā un cīņā par miera saglabāšanu provokācijas apstākļos. Dziesmu teksti liecina par stāstījumu par kādu, kurš ir mēģinājis apglabāt savas 'nepiedienīgās tieksmes' un palikt mierīgs, taču atklāj, ka šīs dusmas atkal uzpeld, pielīdzinot to ar augu, kas 'gatavojas ziedēšanai'. Šī metafora norāda, ka dusmas ir dabiskas un, iespējams, pat nepieciešamas, jo tās ir cilvēka emocionālās ekosistēmas daļa, kuru nevar pastāvīgi apspiest.
Dziesmas piedziedājums ir neapstrādāta neapmierinātības izpausme pret “titulētajām mātītēm” — frāze, kas liek domāt, ka mākslinieks saskaras ar cilvēkiem, kuri neievēro savas privilēģijas un savu darbību ietekmi uz citiem. “Cits un cits” atkārtošanās uzsver šo tikšanās nerimstošo raksturu. Blāns izmanto spilgtus attēlus, piemēram, 'asins vārās' un 'redz sarkanu', atspoguļo viņa piedzīvoto emociju intensitāti. Dziesma skar arī sabiedrības cerības, ka sievietes saglabā mieru un neizrāda dusmas, par ko liecina rindiņas “Calm down girl, why you so mad?” Tas atspoguļo plašāku komentāru par dzimumu normām un sieviešu emociju atzīšanu par nederīgām.
Galu galā “Angry Too” ir katarsisks izlaidums, kas apstiprina klausītāja tiesības izjust dusmas. Tas izaicina uzskatu, ka mums vienmēr jākontrolē savas emocijas, īpaši, ja saskaramies ar netaisnību vai necieņu. Dziesma sasaucas ar ikvienu, kurš ir juties atstumts vai apklusināts, un kalpo kā atgādinājums, ka dusmas, ja tās tiek atbilstoši virzītas, var būt pārmaiņu un pašapliecināšanās spēks.