O'Salivana Gilberta dziesma “Alone Again, Naturally” ir skaudra vientulības, izmisuma un cilvēka stāvokļa izpēte. Dziesmu teksti krāso spilgtu priekšstatu par vīrieti, kurš cīnās ar dziļām skumjām un izolāciju. Dziesma sākas ar to, ka galvenais varonis domā par pašnāvību, jūtas pamests un sagrauts pēc tam, kad viņš piecēlies baznīcā. Šis intensīvo emocionālo sāpju brīdis nosaka toni pārējai dziesmas daļai, izceļot viņa izmisuma dziļumu un sajūtu, ka pasaulē ir pilnīgi viens.
Dziesmai ejot, galvenais varonis pārdomā, cik ātri viņa dzīve ir mainījusies. Vēl dienu iepriekš viņš bija dzīvespriecīgs un optimistisks, cerot uz nākotni. Tomēr realitātei ir veids, kā sagraut ilūzijas, un viņš apšauba Dieva esamību un žēlastību. Šī eksistenciālā krīze viņa vientulībai pievieno vēl vienu slāni, jo viņš jūtas ne tikai cilvēku, bet arī augstāku spēku pamests. Atkārtotais refrēns “Atkal viens pats, dabiski” pasvītro viņa vientulības neizbēgamību un pastāvību.
Pēdējais pants iedziļinās galvenā varoņa pagātnē, stāstot par viņa vecāku nāvi un ilgstošajām bēdām, kas tai sekoja. Tēva nāve viņu noveda līdz asarām, un mātes aiziešana lika viņam justies vēl izolētākam. Neskatoties uz viņa centieniem viņu mierināt, viņa palika salauzta līdz savai nāvei. Šī personīgā zaudējumu un bēdu vēsture pastiprina tēmu par ilgstošu vientulību un grūtībām atrast mierinājumu. Dziesmas melanholiskais tonis un introspektīvie vārdi dziļi rezonē, tverot universālo pieredzi, kad jūtaties vienatnē un cīnās par jēgas atrašanu, saskaroties ar nepārvaramām skumjām.