Gilberta O'Salivana “Atkal vienatnē (dabiski)” ir smeldzīga balāde, kas iedziļinās izmisuma un vientulības dziļumos. Dziesma, kas izdota 1972. gadā, kļuva par globālu hitu, kas guva rezonansi skatītāju vidū, pateicoties tās godīgajiem un sirsnīgajiem tekstiem. O'Salivana maigā balss un maigā, melanholiskā melodija rada drūmu atmosfēru, kas lieliski atspoguļo dziesmas emocionālo svaru.
Dziesmas 'Alone Again (Naturally)' teksti stāsta par cilvēku, kurš cīnās ar sāpēm, ko rada viena palikšana. Sākuma pantos ir attēlota aina, kurā stāstītājs domā par pašnāvību pēc piecelšanās pie altāra. Šis dramatiskais tēls nosaka dziesmas toni, izceļot intensīvās pamestības un bēdu sajūtas. Atsauce uz kāpšanu tornī un pārdomām par nolēkšanu ir metafora izmisumam, ko cilvēks izjūt, kad šķiet, ka cerība ir zaudēta. Pēc tam dziesma pāriet uz pārdomām par stāstītāja pagātni, tostarp par viņa tēva nāvi un tai sekojošo mātes aiziešanu, kas pastiprina viņa izolētības sajūtu.
Visā dziesmā O'Salivans pieskaras mīlestības, zaudējuma un ticības apšaubīšanas tēmām. Dieva pieminēšana un stāstītāja cīņa, lai saskaņotu savu ticību žēlsirdīgai dievībai ar sāpēm, ko viņš piedzīvo, liecina par ticības krīzi. Tā ir parasta cilvēku pieredze ārkārtēju ciešanu laikā, kad cilvēks meklē atbildes un mierinājumu, bet neatrod. Atkārtotā rindiņa “Atkal viens pats, dabiski” kalpo kā spocīgs refrēns, kas uzsver, ka pēc katra zaudējuma nav iespējams atgriezties vientulības stāvoklī. Dziesmas pastāvīgā pievilcība slēpjas tās spējā formulēt universālu cilvēcisku pieredzi — sajūtu, ka tumšākajos brīžos esi viens, un tā joprojām ir aizkustinoša cilvēka neaizsargātības izpausme.