Kuru tagad apmānīs tavas rokas?
Kam tagad melos tavas lūpas?
Kam tu tagad teiks, ka es tevi mīlu?
Un tad klusumā tu viņam atdosi savu ķermeni
Jūs apturēsiet laiku uz spilvena
Tavā skatienā vien paies tūkstoš stundu
Dzīve pastāvēs, mīlot tevi
Tagad kurš?
Un kurš tev rakstīs dzejoļus un vēstules?
Un kurš jums pateiks savas bailes un kļūdas?
Kam tu ļausi aizmigt uz muguras?
Un tad tu klusībā pateiksi viņam, ka es tevi mīlu
Pārtrauks viņa elpu uz jūsu sejas
Viņš nomaldīsies tavā skatienā, un viņš to darīs
Viņš aizmirsīs dzīvi, mīlot tevi
Tagad kurš? (Ak)
Tagad kurš? Ja tas neesmu es, es skatos uz sevi un raudu
Spogulī un es jūtos stulbi, neloģiski
Un tad es iztēlojos, ka jūs visi atdodat smaržu
No jūsu ādas, jūsu skūpstiem, jūsu mūžīgā smaida un pat
Dvēsele skūpstā dvēsele iet skūpstā
Un manā dvēselē pat skūpsts, kas varēja būt
Tagad kurš? Ja tas neesmu es, es skatos uz sevi un raudu
Spogulī un es jūtos stulbi, neloģiski
Un tad es iztēlojos, ka jūs visi atdodat smaržu
No jūsu ādas, jūsu skūpstiem, jūsu mūžīgā smaida un pat
Dvēsele skūpstā dvēsele iet skūpstā
Un manā dvēselē pat skūpsts, kas varēja būt
Ak, kurš tagad?
Kam tu atstāsi savu smaržu gultā?
Kuram rīt paliks atmiņa?
Kurš tās stundas pavadīs mierīgi?
Un tad klusumā tavs ķermenis vēlēsies
Laiks apstāsies tavā sejā
Viņš pavadīs tūkstoš stundu pie loga, viņa balss izsīks
Zvanu tev
Tagad kurš? Tagad kurš?
Tagad kurš? Ja tas neesmu es, es skatos uz sevi un raudu
Spogulī un es jūtos stulbi, neloģiski
Un tad es iztēlojos, ka jūs visi atdodat smaržu
No jūsu ādas, jūsu skūpstiem, jūsu mūžīgā smaida un pat
Dvēsele skūpstā dvēsele iet skūpstā
Un manā dvēselē pat skūpsts, kas varēja būt
Ak, tavi skūpsti tavu mūžīgo smaidu un pat
Dvēsele skūpstā skūpstā dvēsele iet un
Manā dvēselē līdz skūpstam, kas varēja būt
Ak, kurš tagad?