VOCALOID dziesma “1925” iedziļinās cilvēku emociju un sabiedrības gaidu sarežģītībā. Dziesmu teksti, kas tiek sniegti, izmantojot sintētisku, bet emocionālu VOCALOID balsi, pēta izolācijas, pašvērtības un nerimstošās mīlestības un apstiprināšanas tēmas. Sākuma rindas “itaikena mooshon furikireru tenshon / igai, igai ikeru mono ne” liecina par cīņu, lai atbrīvotos no emocionāliem ierobežojumiem un sabiedrības spiediena, izceļot spriedzi starp personīgajām vēlmēm un ārējām cerībām.
Dziesmas koris “kaenai mono nado nai no desu / tenjite ieba nanimono nimo / nedan wo tsukete uru no desu” atspoguļo cinisku skatījumu uz pasauli, kur visu, tostarp emocijas un attiecības, var pārvērst un pārdot. Šo perspektīvu vēl vairāk uzsver līnijas 'akitara gamu wo suteru youni / aratana koi wo sagasu douri', kas jaunas mīlestības meklējumus salīdzina ar gumijas gabaliņa izmešanu, kad tas zaudē savu garšu. Šī metafora pasvītro mūsdienu attiecību pārejošo raksturu un pastāvīgos meklējumus pēc kaut kā jauna un aizraujoša.
Dziesma skar arī ideju par šķēršļu un sabiedrības normu pārvarēšanu, kā tas redzams rindās “saegiru mono wo ageru naraba / kokoro to doutoku, houritsu ka / otakai kabe mo toomawari wo / shita naraba hora / konnichiwa”. Šeit dziesmu teksti liek domāt, ka, apejot sirds, morāles un likumu barjeras, var atrast jaunu sākumu vai jaunu skatījumu. Noslēguma rindiņas 'ai to wa nanzo to towarereba / sore wa watashi to kotaeyou zo / hibi wareshi nikui dake na node, daiya nado iranai no desu' piedāvā smeldzīgus pārdomas par mīlestību, norādot, ka patiesa mīlestība nav saistīta ar materiālām mantām. par patiesu saikni un izpratni.
VOCALOID dziesma “1925” ir pārdomas rosinoša dziesma, kas izmanto spilgtas metaforas un kultūras atsauces, lai izpētītu cilvēka emociju un sabiedrības cerību sarežģītību. Tā sintētiskā balss piešķir unikālu dziļuma slāni, liekot klausītājam aizdomāties par emociju autentiskumu digitālajā laikmetā.