Teilores Sviftas dziesma 'the 1' no viņas albuma 'Folklore' ir smeldzīgs pārdomas par pagātnes mīlestību un ieilgušajām domām par to, kas varētu būt bijis. Dziesma sākas ar personības izaugsmes un pārmaiņu sajūtu, jo Svifta dzied par 'jaunu sūdu' izdarīšanu un 'nē' vietā saka 'jā'. Tas liecina par sevis izzināšanas un virzības uz priekšu periodu, tomēr viņai ir rūgti salda pieskaņa, jo viņa piemin, ka redz kādu, kas līdzinās pagātnes mīlestībai, lai saprastu, ka tas nav viņš. Dziesmu teksti pauž garām palaistām iespējām un cilvēka dabisko tieksmi brīnīties par alternatīviem ceļiem, ko mūsu dzīve būtu varējusi iet.
Dziesmas “1” koris ir piepildīts ar nostalģiju un kārīgām atmiņām par attiecībām, kurām bija potenciāls. Svifta izmanto metaforu “Rūkoši divdesmitie, mētājot santīmus baseinā”, lai izsauktu jaunības pārpilnības un cerību laiku, kad viss šķita iespējams. Pieminēšana 'pennies baseinā' varētu simbolizēt nākotnes vēlmes, kas palika nepiepildītas. Atkārtota rindiņa “Bet tas būtu bijis jautri, ja tu būtu bijis tas” atspoguļo ilgošanos pēc savienojuma, kas kāda iemesla dēļ nebija ilgs. Sviftas dziesmu teksti bieži pēta attiecību sarežģītību un ar tām saistītās emocijas, un “1” nav izņēmums, sniedzot klausītājiem logu viņas introspektīvās domās par mīlestību un zaudējumiem.
Tiltā Svifta apcer nelielu izmaiņu ietekmi dzīves trajektorijā, pārdomājot, vai viena cita izvēle varētu mainīt visu. Šī introspekcija ir izplatīta tēma viņas dziesmu rakstīšanā, kurā viņa bieži pārbauda savas personīgās pieredzes nianses. Dziesma beidzas bez rezolūcijas, atstājot klausītājā pieņemšanas sajūtu, ka daži jautājumi paliks neatbildēti. 'The 1' ir apliecinājums Sviftas spējai radīt dziesmas, kas dziļi emocionālā līmenī rezonē ar klausītājiem, jo viņa formulē universālo pieredzi, pārdomājot pagātnes attiecības un atbalsis, ko tās atstāj.